1. Kas ir bīstamas vielas?
“Bīstamas vielas” kopumā ir ķīmiskas vielas vai metāli, kas to fizisko īpašību dēļ rada tiešu apdraudējumu un var izraisīt bīstamas traumas vai nāvi dažādu iemeslu dēļ. Dažas no tām var radīt traumu jau tikai saskares rezultātā, savukārt citas var radīt kaitējumu, ķīmiski reaģējot ar citām vielām.
2. Kādi ir bīstamo vielu veidi?
Bīstamās vielas var iedalīt četrās galvenajās kategorijās:
- vielas ar tiešu traumējošu iedarbību, kuras var radīt kaitējumu gan ar iepriekšēju ķīmisko reakciju, gan bez tās;
- ūdensjutīgi materiāli, kas reaģē ar ūdeni vai tvaiku, radot karstumu vai uzliesmojošas sprādzienbīstamas gāzes;
- oksidētāji, kas rada skābekli — vai nu dabiskā ceļā, vai arī karsēšanas rezultātā —, palielinot ugunsgrēka vai eksplozijas risku; un
- toksiskas vielas, kas saindē sistēmu, tās ieelpojot, norijot vai absorbējot caur ādu.
Dažas vielas var klasificēt vairākās no šīm kategorijām, tāpēc tās rada pat vēl lielāku risku.
3. Kur iespējams nonākt saskarē ar tām?
Ar bīstamām vielām visbiežāk iespējams nonākt saskarē personālam, kas strādā ar kravām ostās, iekšzemes muitas noliktavās, lidostās un dažās naftas iekārtās.
4. Par fumigantiem
Fumiganti ir tās bīstamās vielas, ar kurām jums visdrīzāk var nākties sastapties. Tos izmanto konteineru atbrīvošanai no grauzējiem un insektiem. Fumigantus bieži vien izmanto, pirms konteineri tiek nosūtīti uz ES. Ja konteineri pēc saņemšanas netiek pienācīgi izvēdināti, izgarojumi var radīt nopietnu apdraudējumu darbiniekiem, kas ar tiem strādā. Ir trīs vispārīgi fumigantu veidi, no kuriem katrs rada savu konkrēto apdraudējumu:
Metilbromīds (brommetāns): Ļoti toksiska ķīmiska viela, ko plaši izmanto kā fumigantu, jo īpaši konteineros, kuros pārvadā zemi vai kokmateriālus. Lai gan metilbromīds ir ļoti toksisks, saindēšanās simptomi var parādīties tikai pēc vairākām stundām. Tie var būt, piemēram, šādi:
- ādas apdegumi, ko rada ilgstošs kontakts ar šo ķīmisko vielu šķidrā veidā;
- šķidruma ievērojama uzkrāšanās plaušās izgarojumu ieelpošanas rezultātā;
- kaitējums smadzenēm un nervu sistēmai, un, iespējams, aknām.
Pat īslaicīga pakļautība metilbromīda tvaiku iedarbībai var radīt diskomfortu, tostarp galvassāpes, acu iekaisumu, vēdersāpes un kāju nejutīgumu. Šie simptomi var ilgt vairākas dienas, bet to smaguma pakāpe ir atkarīga no ekspozīcijas koncentrācijas un ilguma. Ilgstošas pakļautības metilbromīda iedarbībai rezultāts var būt pat nāve.
Alumīnija fosfīds (fosfīns): Alumīnija fosfīda tabletes izmanto, lai dezinficētu pārtikas produktu, tabakas vai citu ātrbojīgu preču konteinerus tranzīta laikā. Šīs tabletes pārvadājuma laikā nodilst, izdalot fosfīna gāzi, kas iznīcina kaitēkļus un tad divu vai trīs nedēļu laikā izkliedējas. Apdraudējums pastāv tad, ja:
- kopš fumigācijas vēl nav pagājušas divas vai trīs nedēļas vai
- tabletes tikušas ievietotas nošķirtā vietā, kur tās nav varējušas pilnībā sadalīties, vai
- nav datu par fumigāciju, vai arī tie nav pieejami.
Nepareizi dezinficēti konteineri reizēm tiek ievesti no Āfrikas, Dienvidamerikas, Tuvajiem un Vidējiem Austrumiem. Fosfīna gāze ir bezkrāsaina, bet tai ir nepatīkama smaka, kas atgādina pūstošu zivju smaku. Ieelpota tā var radīt elpceļu iekaisumu un skart centrālo nervu sistēmu. Simptomi ir, piemēram, drebuļi, nelabums, vemšana, galvassāpes un sāpes kuņģī. Smagākos gadījumos var pat iestāties koma vai nāve.
Ūdeņraža cianīds: Šis fumigants netiek izmantots tik plaši kā metilbromīds un alumīnija fosfīds, bet ir īpaši bīstams. Tā smarža atgādina mandeļu smaržu. Pat nelielās koncentrācijās tas var izraisīt reiboņus, nelabumu, galvassāpes un sāpes vēderā un novest pie bezsamaņas stāvokļa un paralīzes. Tā ieelpošana augstās koncentrācijās var ātri beigties ar nāvi.
5. Par ķīmiskajām vielām?
Bez fumigantiem konteineros, kas kaut vai īsu brīdi ir bijuši aizplombēti, bīstamos daudzumos var atrasties arī citas ķīmiskās vielas. Tās var rasties kravas noplūžu (paziņotu un nepaziņotu) rezultātā vai savstarpēji ķīmiski reaģējot pārvadātajām precēm.
Komisijas 2006. gada 7. februāra Direktīvas 2006/15/EK pielikumā sniegts saraksts ar ķīmisko vielu orientējošām aroda ekspozīcijas robežvērtībām kopā ar to EINECS (Eiropas Ķīmisko komercvielu saraksts) un CAS (Ķīmiskā informatīvā dienesta) numuriem, kas atvieglo identificēšanu.
Ja tiek konstatēta kāda no šīm vielām vai materiāla drošības datu lapā ir norādīts, vai arī jūs domājat, ka konteinerā varētu būt kāda no tām, jums būtu jāvēršas pēc padoma un nevajadzētu doties iekšā konteinerā, līdz nebūsiet saņēmis apstiprinājumu, ka tas ir droši. Atcerieties, ka dažas ķīmiskās vielas ne vien rada izgarojumus, bet arī viegli iesūcas organismā caur ādu.
Ir piemērojama Regula 24/1998. Komisija regulāri publicē arī atjauninātus robežvērtību sarakstus papildu direktīvās. Patlaban spēkā ir Direktīva 2007/30/EK.
Robežvērtības tiek pārskatītas, ņemot vērā pētījumu rezultātus un pieredzi, bet konkrētajā brīdī spēkā esošās robežvērtības jums vajadzētu meklēt gan Komisijas direktīvās, gan jūsu valsts tiesību aktos.
6. Kas darāms, lai samazinātu riskus?
Fumigantu izmantošana tiek ļoti stingri kontrolēta. Noteiktu veidu fumiganti ir aizliegti, un ir jāveic aizsardzības pasākumi, lai pēc iespējas samazinātu veselības problēmu riskus. Fumigantu izmantošanas darbību laikā jums ir jāturas pēc iespējas tālāk no konteineriem. Vairums importētāju atstāj konteinerus atvērtus apmēram stundu pēc ierašanās, lai ļautu izgarojumiem izkliedēties. Jums nevajadzētu mēģināt atvērt nevienu konteineru, pirms importētājs (vai tā aģents) nav paziņojis, ka to darīt ir droši. Personāla vadītājiem, kas ir iesaistīti slepenas izmeklēšanas operācijās, ir jāizvērtē riski un jāveic visi vajadzīgie piesardzības pasākumi. Darbs vienmēr ir jāveic ar drošām metodēm.
7. Ko darīt, ja jūtos slikti?
Ja, strādājot konteinera iekšienē vai pārbaudot jebkādas vielas, jūs sākat just jebkādu diskomfortu, nekavējoties pārtrauciet darbu un atstājiet attiecīgo teritoriju. Jums vajadzētu meklēt mediķu palīdzību pat tad, ja atkal jūtaties labi, un ziņot par starpgadījumu.
8. Par citām bīstamajām vielām
Attiecībā uz dažu veidu bīstamajām vielām ir nepieciešams ievērot īpašu uzglabāšanas kārtību. Piemēram, ūdensjutīgi materiāli ir jāuzglabā ūdensnecaurlaidīgās tvertnēs, un reizēm īpaši jutīgus materiālus (piemēram, nātriju) uzglabā eļļā. Tos nedrīkst uzlabāt telpās ar automātiskās ūdens smidzināšanas sistēmām.
Oksidētājus nedrīkst turēt tuvumā šķidrumiem ar zemu uzliesmošanas temperatūru, piemēram, eļļām. Ne oksidētājus, ne šķidrumus ar zemu uzliesmošanas temperatūru nedrīkst uzlabāt jebkādu karstuma avotu tuvumā. Tā kā ar oksidētāji paši piegādā tajos esošo skābekli, tradicionālais ugunsdzēsības aprīkojums, kas balstīts uz liesmu slāpēšanas metodi, varētu izrādīties neefektīvs.
Ja jums ir jāstrādā jebkādu bīstamu vielu tuvumā, jums būtu jāvalkā atbilstošs aizsargtērps. Nekādā gadījumā nepieskarieties, neieelpojiet un nenogaršojiet neko, kas jums šķiet potenciāli bīstams.
Ņemiet vērā — visefektīvākais veids, kā mazināt riskus, ir vispār izvairīties no bīstamajām vielām.
